Dr. arch. Zane Ramiņa
Mgr. arch. Laimonis Šmits
Vēsturiskā, arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte un novērtējums izstrādāts sadarbībā ar Dr.habil.arch., profesoru Jāni Krastiņu, RTU arhitektūras vēstures un kultūras pieminekļu restaurācijas profesora grupas vadītāju, LZA akadēmiķi.
20. gadsimta sākumā, pilsēta nolēma celt jaunu pasta ēku. Pasta ēkas būvniecībai pilsēta no valsts iegādājās zemesgabalu Krišjāņa Barona (tolaik Suvorova) ielas un Aspazijas (tolaik Teātra) bulvāra stūrī. Projektu jaunajai pasta ēkai, kuru bija izstrādājis Pasta un telegrāfa galvenās pārvaldes (Sanktpēterburgā) vecākais arhitekts L. Novikovs, apstiprināja Krievijas Iekšlietu ministrijā 1901. gada sākumā. Vācu okupācijas laikā ēkā darbojās vācu Reiha Rīgas galvenais radio raidītājs. Otrā pasaules kara laikā ēka pilnīgi izdega. Pēc Padomju okupācijas ēku pārņēma krievu militāristi un pēc atjaunošanas iekārtoja tajā karaskolu, kuru vēlāk nosauca S. Birjuzova vārdā. Pēc padomju armijas aizvākšanās ēku nodeva Latvijas Universitātei, kura to turpina izmantot kā mācību iestādi. Visos laikos ēkā veikti dažādi rekonstrukcijas un pārbūves darbi pastāvīgi uzlabojot ēkas tehnisko stāvokli.