Izpēte veikta sadarbībā ar monumentālo gleznojumu restauratori-meistari Lolitu Hermsu, RTU Silikātu materiālu institūta Akmens materiālu konservācijas un restaurācijas centra vadītāju Dr.sc.ing.Lindu Krāģi, ķīmiķi Msc.chem. Indru Tuņu un Ģeodēzijas inženieriem M.sc.ing. Mārtiņu Reiniku un M.sc.ing Māri Kaļinku.

     Ražošanas ēku komplekss Brīvības ielā 214i celts kā Krievijas elektrības sabiedrība „Unions" fabrika. Rūpnīca „Unions" dibināta 1898. gadā uz Krievu-Baltijas elektrotehniskās fabrikas bāzes, kā vācu A/S „Union" filiāle. 1904. gadā uzņēmumu pārņēma vācu koncerns „Allgemeine Elektrizitäts Gesellschaft" (AEG). Uzņēmums kļuva par šā koncerna filiāli ar nosaukumu „Vispārējās elektrības kompānijas Krievu sabiedrības fabrika" („Всеобщая компания электричества" - ВКЭ). Fabrika ražoja dinamomašīnas, elektromotorus, elektrostaciju, tramvaju u.c. elektroiekārtas, piedalījās dzelzceļa un rūpniecības uzņēmumu elektrifikācijas pasūtījumu izpildē. Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas rūpnīcas teritorijā atsākās ražošana. „Valsts elektrotehniskā rūpnīca" (VEF) rūpnīcas teritorijā strauji attīstījās. Dažādi uzņēmumi strādā rūpnīcas teritorijā līdz pat mūsdienām.

     Bijušā VEF 3. korpusa galvenā fasāde (pret Brīvības gatvi) ir viens no ievērojamākajiem 19. un 20. gadsimta mijā eklektisma manierē veidotajiem rūpnīcu arhitektūras piemēriem. Ielas apbūves frontē fasāde izceļas ar izteiksmīgu siluetu, smalku fasādes detalizāciju un skulptūru. Fasāde ir blīvi rotāta ar betona lējumā darinātām arhitektoniskām un ornamentālām detaļām, un skulpturāliem veidojumiem.