1934.gadā pēc sarunām par nama būvniecību ar amatpersonām Rīgā, tika pieņemts lēmums par Daugavpils tirgus laukuma atvēlēšanu Vienības nama būvniecībai.

1937. gada 19. decembrī, pēc 17 mēnešu darba pēc arhitekta Vernera Vitanda (1903. - 1982.) projekta būvētais Vienības nams tika pabeigts.

Ēkā, līdzās daudzām citām kultūras iestādēm, atradās telpas arī ēkas būvniecības iniciatoriem – Latviešu biedrībai.

1992. gada 7. oktobrī Daugavpils Latviešu biedrībai pēc nama denacionalizācijas tika iedalītas telpas Vienības namā un ēka tika nosaukta par Latviešu biedrības namu. Kopš šī laika nams piedzīvojis atjaunošanu un tā telpas pa vairākiem etapiem tiek restaurētas, lai atgūtu sākotnēji iecerēto Vienības nama gaisotni un diženumu!

“Daugavpils latviešu biedrības mājoklis…aizņem trešā stāva mājas galu pret Vadoņa ielu. Ja ejam pa lielās koncertzāles otrā stāva galeriju, tad caur mazu starptelpu ar savdabīgi veidotiem griestiem nonākam mazā zālē, kuras logi iet uz nama pagalmu. No šīs mazās reprezentācijas telpas tad varam vairākās istabās, kas domātas internām vajadzībām. …mājīgums, ērtība un omulība ir pirmais iespaids, ko sajūtam še ienākdami.” (Latgales vēstnesis. 1937.g. 17.dec., Nr. 143.)

“Biedrības telpas, sevišķi Balto zāli, rotāja latviešu mākslinieku gleznas L. Liberta “Jersikas karalis Visvaldis”, J. Ūdra “Vasara” un J. Tilberga valstsvīru portreti. Šīs un daudzas citas gleznas, latviskos svečturus un citus mākslas darbus, kā arī latviskā stilā veidotas mēbeles biedrība kā dāvanu saņēma no Latvijas bankas, Hipotēku bankas un Valsts zemes bankas, kā arī no pašvaldībām, skolām un dažādām organizācijām.” (Barkovska G., Šteinmans J. Daugavpils vēstures lappuses.- Rēzekne, 2005. – 133.lpp.)

“Jau mazā zāle ar samērā neaugstajiem baltajiem griestiem, ko rotā viegli bezkrāsas ciļņi un 3 lustras, gaišdzeltenajām sienām un vājināto gaismu runā par atpūtu. Šī sajūta vēl pastiprināsies, kad te būs novietoti piemēroti sēdekļi, bet pie sienām gleznas. Šī telpa arī ļoti piemērota tēlniecības darbiem – figūrām, ciļņiem.” (Barkovska G., Šteinmans J. Daugavpils vēstures lappuses.- Rēzekne, 2005. – 133.lpp.)

Vienības nama ziemeļu spārna trešā un ceturtā stāva renovācijas tehniskais projekts tika izstrādāts vadoties pēc 2008. gadā SIA „AIG” veiktās arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas (AMinv) secinājumiem.

Renovācijas tehniskais projekts aptver Latviešu biedrības biroja telpas, balto zāli, K Ulmaņa zāli un konferenču zāli trešajā stāvā un orķestru un mūzikas studiju telpas un palīgtelpas ceturtajā stāvā. Projekts neparedz būtisku telpu pārplānojumus. Projekta risinājumi neparedz skart nesošās būvkonstrukcijas vai jaunu durvju ailu veidošanu.

Projekta risinājumi paredz atjaunot trešajā stāvā priekštelpu un konferenču zāles telpu sākotnējā veidolā, uzlabot tualešu plānojumu, nomainīt nenesošu starpsienu un izņemt dažas nenesošas, tērpu noliktavas sadalošas starpsienas ceturtajā stāvā. Projekts paredz restaurēt saglabātos durvju blokus un izgatavot kopijas zudušo vietā, mainīt grīdu pamatnes un restaurēt parketa grīdas, atjaunot telpu vēsturisko krāsojumu un Baltās zāles griestu dekorus. Orķestra un mūzikas nodarbību telpām paredzēta akustiskā apdare. Visas telpas paredzēts ventilēt. Ventilācijas sistēmas maģistrālie gaisa vadus paredzēts montēt gaiteņos un segt ar piekārto griestu konstrukciju, bet gaisa padevei telpās izmantot vēsturiskos gaisa vadus. Gaisa sagatavošanas agregātu paredzēts novietot bēniņu telpā virs ceturtā stāva centrālās daļas.